Zivs vienmēr ir bijusi mans iecienītais produkts. Ar bērnību man saistās atmiņas par vasaras dienām pie upes, kad ar draugiem no paša rīta devāmies makšķerēt. Katrs noķertais karūsis vai asaris toreiz šķita īsts sasniegums. Arī tagad bieži gatavoju zivi — cepu, vāru zupu, lieku cepeškrāsnī.
Taču pavisam nesen uzzināju dažas būtiskas nianses, kas lika man nopietni pārdomāt, kā izvēlos zivi veikalā.
Pievēršoties tam, kas slēpjas aiz skaistas etiķetes
Viss sākās ar rakstu, kurā skaidrots, kāpēc speciālisti iesaka uzmanīgi izvēlēties zivis maziem bērniem. Izrādījās, ka jautājums nav tikai par asakām. Pat dārgākie zivju veidi var uzkrāt dažādas vielas no ūdens, kurā tie auguši. Mūsdienās daudzi ūdenskrātuvju reģioni ir pakļauti rūpnieciskai ietekmei, un tas ietekmē arī zivju kvalitāti.
Ļoti pārsteidza dati par to, cik atšķirīgs var būt dažādu jūras zivju sastāvs. Lielie plēsīgie zivju veidi, piemēram, tuncis vai zobenzivs, dzīves laikā var uzkrāt metālu pēdas līdz 1 mg/kg — tas ir aptuveni divreiz vairāk nekā parasti tiek pieļauts jūras zivīm. Tāpēc dažās valstīs šīs sugas iesaka izvēlēties īpaši pārdomāti, īpaši topošajām māmiņām.
Kas patiesībā slēpjas aiz “svaiguma” izskata
Arī citas vielas var nonākt zivīs, ja to dzīves vide nav pietiekami tīra. Dažkārt ūdenstilpēs sastopamas svina, arsēna vai dioksīnu pēdas, un zivis tās var uzkrāt. Interesanti, ka jūras zivis bieži satur vairāk šādu piejaukumu nekā saldūdens sugas, jo okeāni uzkrāj dažādus piesārņojumus no dažādām pasaules vietām.
Atsevišķa tēma ir histamīns — viela, kas zivīs veidojas tad, ja tās nav glabātas optimālos apstākļos. Dažiem cilvēkiem tas var radīt nepatīkamas reakcijas. Visvairāk tas attiecas uz siļķi, skumbriju, lasi un tunci: jo ilgāk šīs zivis stāv uz letes, jo augstāks var kļūt histamīna līmenis.
Tagad vienmēr pārbaudu iepakošanas datumu un izvēlos tikai svaigu, atdzesētu zivi, nevis tādu, kas veikalā stāvējusi pārāk ilgi.
Kā izvēlēties drošu produktu
Pēc visām izpētītajām niansēm es sev izveidoju vienkāršus noteikumus.
Pirmkārt, izvairos no ļoti lielām jūras plēsēju sugām, piemēram, tuncis vai zobenzivs. Labprātāk izvēlos mazāka izmēra jūras zivis — mencu, mintaju vai sardīnes.
Otrkārt, skatos uz ražotāju un priekšroku dodu zivīm no reģioniem ar tīrām ūdenskrātuvēm.
Svarīga ir arī pagatavošana. Uzzināju, ka cepot pannā daļa vielu var nonākt eļļā, tāpēc biežāk zivi cepu folijā vai gatavoju tvaicētu.
Un vēl — noņemu ādu, jo tajā mēdz uzkrāties vairāk vides piejaukumu.
Zivs joprojām ir vērtīgs uztura produkts, bagāts ar olbaltumvielām un labvēlīgajām taukvielām. Taču tagad pie tās izvēles es pieeju daudz rūpīgāk. Izprotot dažādos faktorus, kas var ietekmēt kvalitāti, varu baudīt gardus ēdienus un vienlaikus parūpēties par ģimenes labsajūtu.
Vienmēr ir vērts uzmanīgi izvēlēties zivi — tas ļauj izvairīties no situācijām, kad produkts var radīt diskomfortu vai sabojāt pašsajūtu.
